RPFF jāredz: Džakartas nemieri
Autore: Justīne Panteļējeva
Viena no visstraujāk augošajām pilsētām pasaulē, Džakarta Indonēzijā ir nevienmērīgi attīstījusies. Pilsētas tēls ir kļuvis grotesks. Aiz luksusa daudzstāvu debesskrāpju stūriem nemanāmi, bet pastāvīgi rēgojas metropoles trūcīgie nostūri, kuru tiesības un vēlmes ir visai izdevīgi aizmirst. Graustu rajoni ar tur dzīvojošajiem maznodrošinātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem tiek uztverti kā potenciālā teritorija jauniem nākotnes debesskrāpjiem, jauniem attīstības plāniem. Lai gan bez konkrētiem dienas ieņēmumiem, šo rajonu iedzīvotāji tomēr nepazūd bezspēcībā un savu balsi un balsstiesības turpina meklēt jaunizveidotajā, bet pavisam nestabilajā demokrātiskajā iekārtā. Dokumentālā filma „Džakartas nemieri” apskata iedzīvotāju ikdienu, notver ciešās kopienas saiknes un to spēku, kas rodas, pastāvot par sevi, savām tiesībām un savas vides nākotni.
Cik saules gadu attālumā no mums ir Džakarta un tās pilsētvides problēmas, demokrātiskā likuma īstenošana un atšķirīgo sabiedrības slāņu kopīga sadzīvošana? Lai gan filmā ir aplūkota pilsēta Indonēzijā, vairāki problēmjautājumi sasaucas ar pilsētvidi Rīgā. Starp vecpilsētas bruģiem un Pārdaugavas parkiem esošos Lucavsalas dārziņus var uztvert kā savdabīgu metaforu Džakartas nomalē esošajiem graustu rajoniem. Lucavsalas mazmājiņas ar apzaļumotajiem dārziem var šķist kā novārtā atstāta teritorija, ap kuru ik pa laikam ir virmojoši skandāli par zemes apbūves plāniem, viens pretenciozāks par nākamo. Vai kāds no pārvaldes ieklausījās dārzu saimniekos, kas tos kopa un par tiem rūpējās vairāku gadu garumā? Šādos gadījumos, nepievēršot uzmanību iespējamajām sekām iesaistīto cilvēku dzīvēs, vispirms tiek runāts par potenciālajiem ieņēmumiem un apšaubāmās demokrātiskās iekārtas barošanu neatkarīgi no tā, vai teritorija atrodas Rīgā vai Džakartā.
„Džakartas nemieri” ir stāsts par attīstības plānos aizmirstajiem, pilsoniskā aktīvisma paraugstundu un demokrātijas īstenošanas atspoguļojumu. Gluži kā Džošua Openheimera dokumentālajā filmā „Klusuma skatiens” skatītājam ir dota iespēja iepazīties ar attiecīgās kultūras un vēstures neredzamo daļu, iepazīties ar spēcīgām personībām un secināt, ka pasaulē vienmēr būs vēl viena cīņa, ko izcīnīt.