NODARBĪBAS JAUNIEŠIEM VECUMĀ NO 15 LĪDZ 18 GADIEM!
Jau sesto sezonu kinoteātrī “Kino Bize” nozares profesionāļi – kino kritiķi, režisori un pētnieki – vadīs tematiskus lekciju ciklus, kas paredzēti interesentiem neatkarīgi no priekšzināšanām.
Pavasara semestra lektorijs veltīts astoņiem dažādiem stiliem un viļņiem. Kino vairāk kā 120 gadus ilgajā vēsturē ir bijuši posmi, reizēm pat pavisam neilgi, kuros radies kas pavisam īpašs. Tas var būt īpašs filmveides stils, tematika, jauns varoņu tipāžs vai arī tas viss kopā. Astoņās lekcijās dažādi jau Duanela skolā pazīstami lektori pievērsīs uzmanību kādai parādībai kino, aptverot plašu laika un ģeogrāfisko spektru – sākot no vācu ekspresionisma pagājušā gadsimta 20. gados, līdz pat afrofutūrismam 21. gadsimtā.
Pasniedzēji
Mūsu pasniedzēji ir profesionāli kino praktiķi, pētnieki un lektori.
-
Daniela Zacmane
Kino kritiķe un Antuāna Duanela kino skolas programmas vadītāja
-
Adriāna Roze
Kino režisore un publiciste
-
Dārta Ceriņa
Kino kritiķe, lektore un pētniece
-
Žulijens Nuhums Kulibali
Kino kurators un publicists
Nodarbību plāns jauniešiem
Daži to raksturo kā žanru, daži kā stilu, vēl citi - kā noteiktam periodam piederīgas filmas. Film noir piemīt īpašas pazīmes: melnbaltā estētika, deformētas kadru kompozīcijas, sapņu elementu izmantojums; filmās nozīmīga loma ir sievietei (femme fatale) un stāstu nospriego kāds mīklains noziegums. Šo filmu intonācija bieži ir pilna neziņas un satraukuma. Aktieris Hamfrijs Bogarts ar savu platmali, mūžīgo cigareti puspievērtajās lūpās un cinisko smīnu ir kļuvis par film noir “seju” un raksturo jauna veida varoni kino. Ar pēckara ASV kino saistīto filmu vizualitāte ir atstājusi pēdas daudzu režisoru darbos arī vēlākās desmitgadēs (post noir), atgādinot, ka šis stils ir viens no elegantākajiem kino vēsturē atstātajiem zīmogiem.
Britu viļņa 50. gadu izskaņā rašanās iemesli ir dažādi – primāri pēckara paaudzes kolektīvā apātija, sociālpolitiskie apstākļi un vārdos neizsakāms aizvainojums. Šī kino viļņa centrā jauni cilvēki – visbiežāk divdesmitgadnieki, fabrikas strādnieki, vienkāršļaudis, koledžu studenti, britu sociālajā sistēmā apmaldījušies ideālisti un pārjūtīgi, uz sociālekonomiskajiem apstākļiem reaģējoši skarbie zēni. Britu jaunajam kino vilnim veltītājā lekcijā tiks aplūkoti nozīmīgākie šī fenomena kino autori un to poētika: kinokritiķi Lindsejs Andersons un Karels Reiss, kā arī gana daudz par kino teoriju rakstošie Tonijs Ričardsons un Lorenco Mazeti. Zīmīgākais, ka šī britu tradīcija – ja to tā var dēvēt – nav vis pārrauta vai apvaldīta. Kena Louča vai Maika Lī darbos fiksējamas šīs mantotās dusmas.
Čehu jaunajam vilnim, ko raksturo Miloša Forma, Ivana Pasera, Veras Hitilovas, Jirži Mencela un citu režisoru darbi, raksturīgi modernisma paņēmieni, novatorisms, formāla atbilstība reālisma estētikai, tomēr vienlaikus filmas ir ironisks un nereti pat ļoti jautrs sociālistiskās Čehoslovākijas realitātes atveids. Filmās tradicionāli galvenie personāži ir pavisam vienkārši cilvēki, kuriem kādu iemeslu dēļ viss neizdodas kā iecerēts. Šajā salīdzinoši īsajā posmā veidotās filmas bija ļoti nozīmīgas ne tikai tajā brīdī - kā protests, kā žests - bet arī vēlāk, tas ir, šodien. Tas ir kino, kas atgādina par kino spēju “trāpīt” laikā un vienlaikus būt pārlaicīgam.
Pateicoties Dienvidkorejas popkultūrai, tās vārds mūsdienās ir plaši pazīstams, taču vēl pirms tā sauktā hallyu jeb Korejas viļņa, 1990. gadu beigās izveidojās nozīmīga kino kustība, kuru dēvē par Korejas jauno kino. Šīs kustībasfilmas ieguva kritiķu atzīnību un finansiālu peļņu gan pašmāju, gan starptautiskajā tirgū, piedāvājot politiskus kases grāvējus, romantiskas komēdijas un savdabīgu pieeju žanra kino. Kustība ir palīdzējusi attīstīt spēcīgu Dienvidkorejas nacionālo kino industriju, kas sekmīgi konkurē ar Holivudas kases grāvējiem. Korejas jaunā kino režisoru filmas izceļas ar emocionālo dziļumu, vizuāli izkoptu stilu un spēcīgu sociālo komentāru. Pateicoties novatoriskajam redzējumam, Oskarotais režisors Džunho Bons (“Parazīts”), Čanvūks Parks (“Vecais zēns”), Kiduks Kims (“Pieta”) un citi ir kļuvuši par globāli pazīstamiem vārdiem. Līdz pat mūsdienām Korejas jaunā kino kustība turpina ietekmēt un iedvesmot filmu veidotājus un skatītājus visā pasaulē.
Lekcijā tiks aplūkota liberalizētās Amerikas kultūra, tās pretrunas un paaudžu nomaiņa Holivudā, uzmanību vēršot uz tādiem režisoriem kā Roberts Altmens, Pīters Bogdanovičs, Frānsis Fords Kopola, Džordžs Lūkass, Terenss Maliks, Braiens de Palma, Sems Pekinpā, Martins Skorsēze un Stīvens Spīlbergs. Tāpat arī uz bezrūpīgo braucēju, pusnakts kovboju un ekspluatācijas kino fenomenu, kas vērsa uzmanību uz marginālākiem, uz ekrāna iepriekš nesastaptiem tēliem. Jaunā dekāde aktiermākslas kontekstā piedāvāja jauna tipa vīrišķo un sievišķo emocionalitāti un tēlu sistēmas. Jaunā Holivuda tiešā nozīmē likusi pamatus Amerikas neatkarīgajam kino, īpaši vidējām paaudzēm – tieši tās reflektē par šo dekādi visbiežāk, minot vien Kventinu Tarantīno un Polu Tomasu Andersonu.
Kā iespējams parādīt Pirmā pasaules kara šausmas, attēlot kataklizmas sašķeltu sabiedrības prātu, dot pienācīgu vietu tās neirozēm arī ekrāna izteiksmē? Vācijas kinematogrāfs pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, ietekmējoties no ekspresionistu kustības vizuālajā mākslā un literatūrā, atbildi rod ekrāna valodā, kas iekšējos stāvokļus pārnes uz kontrastējošām, asām filmas mākslas (scenogrāfijas) ainām, kā arī izkāpinātu, dažkārt pat drudžainu aktierspēli. Lekcijā aplūkosim Eiropas kino vēstures lappusi, kas aizsākusi kontinenta apetīti pēc šausmu žanra, caur perioda nozīmīgākajiem kinodarbiem un režisoriem.
Afrofutūristu filmas pretēji 20. gs. un 21. gs. sākuma Rietumu kino dominējošajiem rasu stereotipiem un nevienlīdzībai piedāvā alternatīvu versiju par Āfrikas kultūru un tās diasporu likteni. Afrofutūristu režisori un mākslinieki apvieno Āfrikas tautu tradicionālās kultūras liecības ar zinātniskās fantastikas elementiem – nākotnes vides, tehnoloģijas, fantastiski un negaidīti atklājumi, citādākas un alternatīvas sabiedrības formas un iekārtas. Afrofutūristu filmas nereti piedāvā jaunas un alternatīvas versijas par Āfrikas kultūru attīstību izdomātā nākotnē, kurā tās nonākušas simbiozē ar progresīvām tehnoloģijām. Tas ir kino, kas piedāvā aplūkot āfrikāņu likteņus visā pasaulē no viņu pašu skatpunkta, mākslinieciski daudzveidīgas un stilistiki aizraujošas refleksijas par postkoloniālo kultūras telpu, kurā ikkatrs no mums dzīvo vēl šodien.
Screwball komēdijas (vai “trakās komēdijas”) ir īpašs romantisko komēdiju apakšžanrs, kas radās un uzplauka 30. un 40. gados ASV kino. Filmu varoņi nereti ir bagāti ekscentriķi, kuri uzvedas kā bērni, taču beigās izrādās, ka viņi ir kā radīti viens otram. Šīm komēdijām ir raksturīgs ātrs temps. Varoņi tajās kustas ātri, notikumi seko viens otram, arī runātie vārdi birst neticamā ātrumā. Vienu no screwball komēdijas spilgtākajiem ekrāna pāriem atveidoja aktieri Kerijs Grānts un Ketrīna Hepberna. “Trakās komēdijas” bija sociāli nozīmīgs filmu paveids, kas smieklu aizsegā atgādināja par noteiktām vērtībām, piemēram, laulību un attiecību svarīgumu.
Abonementa cena uz visām nodarbībām jauniešiem ir 100,00 Eur.
Aicinām pieteikties neatkarīgi no to priekšzināšanām.
Pieteikties kino skolai iespējams līdz 22. janvārim. Vietu skaits ierobežots.