Duanela kino skola
2024. GADA SEPTEMBRIS – DECEMBRIS
Piesakies neatkarīgi no priekšzināšanām
NODARBĪBAS JAUNIEŠIEM VECUMĀ NO 15 LĪDZ 18 GADIEM!
Jau sesto sezonu kinoteātrī “Kino Bize” nozares profesionāļi – kino kritiķi, režisori un pētnieki – vadīs tematiskus lekciju ciklus, kas paredzēti interesentiem neatkarīgi no priekšzināšanām.
Lektorijs “Astoņi režisori” padziļināti pievērsīsies astoņiem kino vēsturē nozīmīgiem un spilgtiem režisoriem, to starpā Federiko Fellīni, Stenlijam Kubrikam, Anjēzei Vardai, Rolandam Kalniņam un citiem. Katra lekcija izpētīs konkrētā režisora unikālo stilu, radošo pieeju un ieguldījumu kinomākslā, ļaujot dalībniekiem izprast viņu darbus un ietekmi uz mūsdienu kino.
Pasniedzēji
Mūsu pasniedzēji ir profesionāli kino praktiķi, pētnieki un lektori.
-
Daniela Zacmane
Kino kritiķe un Antuāna Duanela kino skolas programmas vadītāja
-
Adriāna Roze
Kino režisore un publiciste
-
Dārta Ceriņa
Kino kritiķe, lektore un pētniece
-
Žulijens Nuhums Kulibali
Kino kurators un publicists
-
Ieva Augstkalna
Kino kritiķe
Nodarbību plāns jauniešiem
Itāļu filmdaris un fantasts Federiko Fellīni teju 50 gadus darbojās kā aktīvs filmdaris, veidojot daudzus no kinomākslas vēstures hrestomātiskākajiem, sapņainākajiem un skaistākajiem darbiem. Lekcijā apskatīsim režisora unikālo rokrakstu, kas ietver nelineāra naratīva virtenes, sirreālas epizodes un modernisma paņēmienus; ielūkosimies Fellīni eksistenciālajos un identitāti meklējošajos tēlos; maldīsimies režisora politisko un vispārcilvēcisko motīvu labirintos, kas caur spilgtiem vizuāliem kodiem un simboliem stāsta gan 20. gadsimta Itālijas vēsturi, gan filmu veidotāja personīgo dzīvi. Runāt par Fellīnī ir runāt par itāļu neoreālismu, sirreālisma transformāciju, lielu radošo brīvību un smalku amatniecības darbu, kā arī joprojām nenovecojušu, aizraujošu stāstniecību.
Režisors Stenlijs Kubriks uzskatāms par vienu no ietekmīgākajiem kinoveidotājiem pagājušajā gadsimtā. Kubriks strādājis ar dažādiem kino žanriem, ikreizi pasaulei pierādot, ka viņš radījis meistardarbu. Viņa režiju raksturo pedantiski izkalkulētas mizanscēnas, perfekta kadra uzbūve, kā arī īpaša pietāte pret gaismu un mūziku. Savos darbos viņš īstenojis gan tehniski sarežģītus kino vingrinājumus, gan integrējis dziļu un pamatīgu simbolu gūzmu. Lai arī viņa kinodarbi izsaukuši savstarpēji pretējus vērtējumus, tādas filmas kā “2001: Kosmosa odiseja” (1968), “Mehāniskais apelsīns” (1971), “Berijs Lindons” (1975), “Mirdzums” (1980) un “Pilns bruņojums” (1987) kļuvušas par kulta filmām un apliecina viņa mantojumu mūsdienās.
Starp franču jaunviļnistiem 60. gados – Žanu Liku-Godāru, Fransuā Trifo, Klodu Šabrolu un citiem – Anjēze Varda (1928–2019) tiek piesaukta kā vienīgā sieviete. Vardas spēlfilmas un dokumentālie darbi nepakļaujas klasiskās stāstniecības likumībām – viņas filmu kadriem piemīt intuitīvisms un interese par cilvēku un aktieri, ekrāna varoni un tēlu, kuru pamatā ir medija izpratnē spēcināta atjautība. 24 pilnmetrāžas filmu, 22 īsfilmu un 4 dažādu televīzijas formāta darbu galvenie varoņi ir viņas pašas laikabiedri un viņa pati – vienkāršļaudis, kuri risina savas attiecības ar laiku, te cenšas to apsteigt, vietumis apmānīt vai izmuļķot.
Izcilais režisors Akira Kurosava (1910-1998) rietumu pasaulē ir viens no pazīstamākajiem Japānas režisoriem. Viņš spēja iedvesmot ar novatorisku kino valodu, radot tādus nepārspējamus klasikas darbus kā “Septiņi samuraji”, “Rašamons” u.c. Saņemot Amerikas kinoakadēmijas balvu par mūža ieguldījumu, viņš kļūva par kino ikonu, kura nezūdošā ietekme vērojama daudzu kino veidotāju darbos līdz pat mūsdienām. Kā neviens cits, viņš sēja apvienot senās Japānas tradīcijas ar mūsdienīgu un rietumniecisku redzējumu.
Franču režisors Luijs Mals (1932-1995) netiek pieskaitīts pie franču jaunā viļņa režisoriem, un, iespējams, šī atrašanās nenoteiktākā teritorijā ir bijis iemesls, kāpēc viņš ir mazāk zināms. Mals pats atzīst, ka viņš kā režisors nav tiecies piederēt kādai grupai, bez tam viņš arī izvairījies no atkārtošanās. Sācis kā Žana Īva Kusto ūdens pasaules filmu asistents, viņš arī vēlāk saglabā vērīga novērotāja skatījumu. Vairākās Mala filmās galvenie varoņi ir pusaudži: “Sirdsklauvēs”, “Uz redzēšanos, bērni”, “Lakombs Lisjēns”, arī agrīnajā krimiķī “Lifts uz ešafotu”. Viņi mēdz būt lecīgi, derdzīgi, apnicīgi, un Mals to visu labi zina, taču viņš zina arī, ka tieši pusaudži mēdz būt aizrautīgi, zinātkāri un aizkustinoši, vārdu sakot, viņi ir interesanti.
Viens no ietekmīgākajiem un atzītākajiem Holivudas režisoriem Mārtins Skorsēze (dz. 1942), savu artavu kino vēsturē veido jau kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem. Viņa iespaidīgais filmu klāsts risina vardarbības un maskulinitātes attiecības, kas sakņojas paša režisora bērnības iespaidos uzaugot un vērojot dzīvi Ņujorkā. Ar tādām godalgotām filmām kā “Satrakotais vērsis”, “Taksists”, “Atkritēji”, “Ļaunās ielas”, “Labie puiši” un daudzām citām, Skorsēze iemantojis “Holivudas dzīvās leģendas” statusu, vienlaikus laužot daudzus tās kino kanonus.
Somu režisoru Aki Kaurismeki (dz. 1957) konsekventi interesē tipāži, kuriem dzīvē nevedas – viņiem dažkārt nav darba, viņi reizēm zaudē visu (arī atmiņu), taču nekad viņa filmās nezūd tas, ko varētu saukt par cilvēcību. Tā būtu “Bohēmas dzīve”, “Es nolīgu slepkavu” vai “Krītošās lapas” – režisora filmās var nenogurstoši apbrīnot visu: spēju radīt stilizētu ārpuslaika vidi, atrast bezagla interesantus varoņus, likt viņiem pateikt ļoti daudz ar pavisam maz vārdiem un saredzēt gaismu vistumšākajos pilsētas un dvēseles nostūros. Šķiet, viņš bija tas, kas teica, ka jau dzīvē nav nekādu cerību, tad pesimismam nav pamata. Un vēl – Kaurismeki ir ekselenta humora izjūta.
Latvijas kino vēsturē ievērojamais režisors Rolands Kalniņš (1922–2022) kā autodidakts bez kinoizglītības apguvis kino prasmes filmēšanas laukumā. Jaunībā viņš sapņojis kļūt par lidotāju un doties uz Franciju. 2018. gadā režisors nonāca Kannās – kinofestivāla programmas klasikas sadaļā tika iekļauta viņa filma “Četri balti krekli” (“Elpojiet dziļi”, 1967). Kalniņam kā vienam no padomju atkušņa paaudzes režijas spilgtākajiem autoriem, tāpat kā laikabiedriem, nācās saskarties ar sarežģītu politisko klimatu un cenzūru. Tomēr, neskatoties uz tā laikmeta nesaudzību, viņa 21 pieturpunktu plašajā filmogrāfijā fiksētās laika zīmes, dziesmas kā zemteksti un komentāri, kā arī ķermeniskuma nozīme vedina domāt par Kalniņu tieši modernisma kontekstā.
Abonementa cena uz visām nodarbībām jauniešiem ir 100,00 Eur.
Aicinām pieteikties neatkarīgi no to priekšzināšanām.
Pieteikties kino skolai iespējams līdz 10. septembrim Vietu skaits ierobežots.