NODARBĪBAS JAUNIEŠIEM VECUMĀ NO 12 LĪDZ 17 GADIEM!
Šajā Duanela kino skolas semestrī jauniešiem būs unikāla iespēja iepazīt kino nozares darbības aizkulises un, iespējams, jaunatklāt sev interesējošo nākotnes profesiju. Katrā lekcijā lektors tuvplānā aplūkos vienu kino jomas atzaru: starptautiskos kino festivālus, kino kritikas darbības lauciņu, arthouse kinoteātru īpatnības, filmu izplatīšanas aizkulises, programmas veidošanas noslēpumus, kā arī digitālā, dokumentālā un animācijas kino dažādās sejas.
Šoreiz Duanela lektoru pulkā veseli astoņi pasniedzēji – katrs no viņiem ir zvērināts kinomīlis un pieredzējis profesionālis savā jomā.
Pasniedzēji
Mūsu pasniedzēji ir profesionāli kino praktiķi, pētnieki un lektori.
-
Kristīne Simsone
Kuratore, kino kritiķe
-
Daniela Zacmane
Kino kritiķe un Antuāna Duanela kino skolas programmas vadītāja
-
Adriāna Roze
Kino režisore un publiciste
-
Dārta Ceriņa
Kino kritiķe, lektore un pētniece
-
Māris Prombergs
Kino Bize vadītājs
-
Sergejs Timoņins
"Kino kults" vadītājs, filmu izplatītājs
-
Dace Čaure
LKA Rīgas Kino muzeja kuratore un kino kritiķe
-
Anna Zača
Kuratore, kritiķe, māksliniece un lektore, Latvijas Animācijas asociācijas vadītāja
Nodarbību plāns jauniešiem
Pirmizrāžu galerijas, diskusijām un pretrunām apvīti konkursi, kuros filmas sacenšas par uzmanību un atzinību; laiktelpas, kur tikties gan filmu veidotājiem savā starpā, gan ar skatītājiem. Uz kinofestivāliem iespējams attiecināt šīs un vēl daudzas citas definīcijas, jo tie veido kinovides asinsriti, kas vitāli svarīga nozares pašrefleksijā un attīstībā. Šajā lekcijā aplūkosim kinofestivālu lomu, misiju un dažādos veidolus.
Kino kritika – argumentēts viedoklis par filmu – ir svarīga filmu dzīve sastāvdaļa. Kritika var paildzināt filmas mūžu, taču tā var filmas dzīvi uz ekrāniem saīsināt. Taisnība gan, ka līdz ar mediju vides mainīšanos, pie vārda par filmām tiek daudz vairāk kinomīļu. Lekcijā tiks apskatīti dažādi kritikas veidi un stili, mēģinot uztaustīt atbildes uz jautājumiem, kas nepieciešams, lai uzrakstītu labu kritiku, kāda loma ir valodai un subjektīvai pieredzei un kas atšķir “kaut kur dzirdētu” filmas vērtējumu no neaizmirstama filmas apraksta, kuru izlasot, gribas skatīties filmu, pat ja tā jau ir redzēta.
Kinoteātru beigas varētu sagaidīt tad, ja cilvēki vairs nevarētu sanākt vienā publiskā telpā kopā skatīties filmas. Arī to uz brīdi piedzīvojām divu gadu periodā. Lekcijā tiks apskatīta kinoteātru vēsture, tuvākās nākotnes perspektīvas, kinoteātru loma un nozīme filmu izrādīšanā, arthausa kinoteātru tīkls un ko no kinoteātriem sagaida Eiropa, ko Latvija.
Ko filmu izplatītājs tev nestāsta? Kas no izplatīšanas skatpunkta ir kinoteātri un kas ir pats izplatītājs? Kā dalās izplatīšanas veidi (kinoteātri, straumēšanas platformas, citi tirgi), ko šīs profesijas pārstāvji dara festivālos un ko – ārpus tiem?
Nodarbībā, kas būs vērsta gan uz teoriju, gan praksi, tiks aplūkoti dažādi programmēšanas virzieni – kinoteātru, festivālu, arhīvu un straumēšanas – skaidrojot to atšķirības; līdzās tam tiks akcentēta kuratora un programmētāja nozīme, funkcijas un atbildība kino nozares asinsritē. Kuratori un programmētāji kino pasaulē ir nozares vidutāji (gatekeepers), kuri savas kompetences, pieredzes, gaumes un zināšanu mērogos atlasa, sistematizē, tematizē un izceļ noteiktu filmu atlases kopumu, kartējot to dažādos kontekstos atšķirīgām auditorijām. Tie nereti formē sabiedrības viedokli, industrijas aprises, spēj veicināt kinoveidotāju karjeru un reputāciju, aktualizēt noteiktas tematikas un reģionu kino specifiku.
Bieži kritizētā digitālā revolūcija būtiski mainījusi ne vien kino tehniku un tehnoloģijas, bet arī vizuālo stāstieniecību, filmu izrādīšanu un skatītāju paradumus. Pāreja no filmlentām jeb analogā kino uz digitālo ir pavērusi jaunas iespējas filmu veidošanā un izplatīšanā, vienlaikus līdznesot arī negatīvus aspektus. Digitālā laikmeta iespējas ir mainījušas kino identitāti. Lekcijā “Digitālā revolūcija un kino” tiks apspriesta kameras tehnikas un tehnoloģiju attīstība, tās ietekme uz kino veidošanu, pēcapstrādi un izplatīšanu, kā arī filmu skatīšanās paradumu maiņa.
Lai gan arī aktierkino bieži pretendē uz realitātes atveidošanu, tai pa īstam pietuvināts ir tikai dokumentālais kino. Tā uzdevums ir fiksēt realitāti, tātad lietas tādas, kādas tās ir. Bet tieši dokumentālisms ir tas, ar ko ir ļoti viegli manipulēt un kā saistībā jāsaskaras ar daudzām ētiskām dilemmām – ko drīkst rādīt, kā un kāpēc. Cik iespējams ir objektīvs vērotājs? Un vai uz to būtu jātiecas? Lekcijā apskatīsim, ko dokumentālais kino dara, kādi ir tā veidi un kāpēc Latvijai šī tēma ir īpaši nozīmīga.
Animācija ir plaši pielietots medijs, un daļa no tajā veidotajiem darbiem pieskaitāmi kino nozarei. Animācijas iespējas ir neierobežotas un mūsdienās jau pārņēmušas daļu spēles kino kases grēvējiem. Animācijas tehnikās var stāstīt pasakas, smīdināt, runāt simbolos un atklāt patiesus notikumus. Šis medijs, attīstoties tā pieejamībai un tehnoloģijām, ir kļuvis arvien populārāks mākslinieku un režisoru vidū. Rezultātā skatītājiem ir peejamas animācijas filmas visām paaudzēm un gaumēm. Kā atrast savu animāciju?
Abonementa cena uz visām nodarbībām jauniešiem ir 100,00 Eur. Līdz ar tā iegādi kino skolas dalībniekiem tiek piešķirtas Duanela kartes, kas sniedz atlaides pirkumiem kinoteātrī.
Aicinām pieteikties neatkarīgi no to priekšzināšanām.
Pieteikties kino skolai iespējams līdz 25. janvārim. Vietu skaits ierobežots.