Duanela kino skola

Nodarbību plāns pieaugušajiem

18. septembris 18:30

I grupa: Daniela Zacmane. ITĀĻU NEOREĀLISMS
Ar itāļu neoreālismu apzīmē reālistiskā stilistikā veidotu kino, kas tapis Itālijā pēc Otrā pasaules kara. Šajās filmas nereti lomās bija neprofesionāli aktieri un filmu sižeti pievērsās sociālām pēckara problēmām – bezdarbam, nabadzībai, vārdu sakot, vienkāršā vai “mazā” cilvēka dzīvei. Itāļu neorēalisms ir ticis kritiķu slavēts, patiecoties filmās izmantotajiem mākslinieciskajiem paņēmieniem un spējai realitāti pacelt poētiskā līmenī. Filmām pārmesta arī nabadzības romantizācija un to kreisā ideoloģija. Jebkura gadījumā tādas filmas kā “Roma – atvērta pilsēta” vai “Velosipēdu zagļi” nenoliedzami ir meistardarbi, kas paceļas pāri tajos ietvertajai realitātei un laikam.

25. septembris 18:30

II grupa: Daniela Zacmane. ITĀĻU NEOREĀLISMS
Ar itāļu neoreālismu apzīmē reālistiskā stilistikā veidotu kino, kas tapis Itālijā pēc Otrā pasaules kara. Šajās filmas nereti lomās bija neprofesionāli aktieri un filmu sižeti pievērsās sociālām pēckara problēmām – bezdarbam, nabadzībai, vārdu sakot, vienkāršā vai “mazā” cilvēka dzīvei. Itāļu neorēalisms ir ticis kritiķu slavēts, patiecoties filmās izmantotajiem mākslinieciskajiem paņēmieniem un spējai realitāti pacelt poētiskā līmenī. Filmām pārmesta arī nabadzības romantizācija un to kreisā ideoloģija. Jebkura gadījumā tādas filmas kā “Roma – atvērta pilsēta” vai “Velosipēdu zagļi” nenoliedzami ir meistardarbi, kas paceļas pāri tajos ietvertajai realitātei un laikam.

16. oktobris 18:30

I grupa: Adriāna Roze. HONKONGAS JAUNAIS VILNIS
20. gadsimta beigās radās kino kustība, kas pazīstama kā Honkongas jaunais vilnis. Tā apbūra un izraisīja revolūciju pasaules kino. Kustība, kas radās rosīgajās Honkongas ielās, aizrāva pasaules skatītājus ar inovatīviem stāstiem, asu sižetu un pārdomas rosinošiem sociāliem komentāriem. Režisora Vona Karvaja “Čankinas ekspresis”, “Noskaņojums mīlēt” un citas filmas, līdzīgi kā režisoru Tsui Harka, Annas Hui, Fruita Čana darbi, izaicināja esošos industrijas standartus un iedvesmoja topošo un jauno režisoru paaudzi visā pasaulē. 

23. oktobris 18:30

II grupa: Adriāna Roze. HONKONGAS JAUNAIS VILNIS
20. gadsimta beigās radās kino kustība, kas pazīstama kā Honkongas jaunais vilnis. Tā apbūra un izraisīja revolūciju pasaules kino. Kustība, kas radās rosīgajās Honkongas ielās, aizrāva pasaules skatītājus ar inovatīviem stāstiem, asu sižetu un pārdomas rosinošiem sociāliem komentāriem. Režisora Vona Karvaja “Čankinas ekspresis”, “Noskaņojums mīlēt” un citas filmas, līdzīgi kā režisoru Tsui Harka, Annas Hui, Fruita Čana darbi, izaicināja esošos industrijas standartus un iedvesmoja topošo un jauno režisoru paaudzi visā pasaulē. 

13. novembris 18:30

I grupa: Adriāna Roze. JAUNAIS FRANČU EKSTRĒMISMS
Jaunā franču ekstrēmisma kustība, kas sākās 1990. gadu beigās, izceļas ar tās konfrontējošo un bieži vien provokatīvo pieeju kino veidošanā. Šai kustībai piederīgo autoru darbus raksturo dažādu tabu tēmu, tostarp seksualitātes, vardarbības un cilvēka psihes izpēte. Katrīnas Breilas, Gaspāra Noē un Bruno Dumona darbi sakņojas ideoloģiskā imperatīvā šokēt skatītājus, lai tie apzinātos paši sevi. Savukārt Klēras Denī, Fransuā Ozona un Kristofa Onorē filmas ir izteiksmīgs pētījums plašākā un daudzveidīgākā tematikā. Visos gadījumos no aizspriedumiem brīvās un atsvešināti veidotās filmas ļauj pārdomāt skatītāja kā vērotāja lomu un apsvērt robežas starp augsto un zemo kultūru, gaumi un tabu, kā arī to, ko mēs uzskatām par pārāk ekstrēmu.

20. novembris 18:30

II grupa: Adriāna Roze. JAUNAIS FRANČU EKSTRĒMISMS
Jaunā franču ekstrēmisma kustība, kas sākās 1990. gadu beigās, izceļas ar tās konfrontējošo un bieži vien provokatīvo pieeju kino veidošanā. Šai kustībai piederīgo autoru darbus raksturo dažādu tabu tēmu, tostarp seksualitātes, vardarbības un cilvēka psihes izpēte. Katrīnas Breilas, Gaspāra Noē un Bruno Dumona darbi sakņojas ideoloģiskā imperatīvā šokēt skatītājus, lai tie apzinātos paši sevi. Savukārt Klēras Denī, Fransuā Ozona un Kristofa Onorē filmas ir izteiksmīgs pētījums plašākā un daudzveidīgākā tematikā. Visos gadījumos no aizspriedumiem brīvās un atsvešināti veidotās filmas ļauj pārdomāt skatītāja kā vērotāja lomu un apsvērt robežas starp augsto un zemo kultūru, gaumi un tabu, kā arī to, ko mēs uzskatām par pārāk ekstrēmu.

11. decembris 18:30

I grupa: Dārta Ceriņa. DOKUMENTĀLĀ KINO ATTIEKSMES: TIEŠAIS, PATIESĪBAS UN INSCENĒJUMA KINO
Ja pieņem, ka teju katra tapusī filma dokumentē savu laiku, tā brīža tehniskās un mākslinieciskās iespējas, tas padara dokumentālā kino definīciju visai nosacītu. Ar dokumentālo attēlu kino tiek saprasts tāds attēls, kas radies dotajos apstākļos un laikā. Tomēr, kā paudis kino teorētiķis Deivids Bordvels, dokumentālās filmas “mērķis ir sniegt faktuālu informāciju par pasauli ārpus filmas”. Dažādās industrijās attīstoties kustīgajam attēlam un tā veidiem, šobrīd kino teorijā tiek runāts par sešiem dažādiem dokumentālā kino veidiem: poētisko, novērojošo, līdzdalīgo, refleksīvo, performatīvo un skaidrojošo.

18. decembris 18:30

II grupa: Dārta Ceriņa. DOKUMENTĀLĀ KINO ATTIEKSMES: TIEŠAIS, PATIESĪBAS UN INSCENĒJUMA KINO
Ja pieņem, ka teju katra tapusī filma dokumentē savu laiku, tā brīža tehniskās un mākslinieciskās iespējas, tas padara dokumentālā kino definīciju visai nosacītu. Ar dokumentālo attēlu kino tiek saprasts tāds attēls, kas radies dotajos apstākļos un laikā. Tomēr, kā paudis kino teorētiķis Deivids Bordvels, dokumentālās filmas “mērķis ir sniegt faktuālu informāciju par pasauli ārpus filmas”. Dažādās industrijās attīstoties kustīgajam attēlam un tā veidiem, šobrīd kino teorijā tiek runāts par sešiem dažādiem dokumentālā kino veidiem: poētisko, novērojošo, līdzdalīgo, refleksīvo, performatīvo un skaidrojošo.