Faķīrs

Dalibors 23 gados ir redzējis un izdzīvojis vairāk, nekā citi piedzīvo mūža laikā. Nesen atbrīvots no cietuma, viņš cenšas saraut saites ar pagātni, atgūt kontroli pār savu dzīvi un saliedēt sašķelto ģimeni. Viņš balansē starp alkām pēc piederības un nepieciešamību atrast pašam savu ceļu, kļūstot par tēvu saviem brāļiem. Viņa dziedināšana ir ciešanu pilna – guļot uz naglu gultas, spļaujot uguni, spēlējoties ar pitoniem, viņš ne tikai pārvar fiziskas sāpes, bet arī sastopas ar ģimenes nodevību un neatrisinātām brūcēm. Tikmēr viņa vardarbīgais tēvs manipulē ar sistēmu, cenšoties atgūt aizbildnību pār jaunāko dēlu. Dalibors ir apņēmies pārraut paaudžu traumu loku un pasargāt ģimeni, pat ja tuvākie vilcinās stāties pretī savam pāridarītājam.