Mīlestība nav apelsīns

1990. gadu sākumā sievietes lielā skaitā pameta Moldovu, lai finansiāli nodrošinātu savas ģimenes. Nespēdamas atgriezties mājās, viņas rod savdabīgu veidu, kā uzturēt saikni: sūtīt lielas kartona kastes, kas piepildītas ar dāvanām un pārtiku, par ko tajos laikos varēja tikai sapņot. Pretī viņu bērni sūtīja videokasetes ar ierakstītiem sveicieniem. Šī apmaiņa kļuva par rituālu tūkstošiem ģimeņu. Videokameras un dāvanas ļāva šīm mātēm un bērniem attālināti dalīties mirkļos no savas ikdienas.

Izmantojot šos intīmos privātos arhīvus, Briselē dzīvojošā moldāvu režisore Otīlija Babara attēlo ģimenes saišu trauslumu ar to mātes un meitu paaudzes acīm, kuras finansiālu apstākļu dēļ bija spiestas dzīvot šķirti. Viņa ataino valsti kurā sievietes neapzināti bija atbildīgas par pāreju no komunisma uz kapitālismu.

Pēc seansa tikšanās ar režisori Otīliju Babaru.