Pēcstundas
Neformāla kino izglītības programma skolotājiem un skolu jauniešiem
12 bezmaksas lekcijas divās daļās
Kā kino iespaido mūsu domāšanu? Kādi ir galvenie filmu žanri, vizuālie izteiksmes līdzekļi un stāstījumu veidi? Un kā kino var palīdzēt pedagoga darbā ar skolēniem?
Divi bezmaksas lekciju cikli (6 lekcijas katrā semestrī) būs ceļvedis pedagogiem ar un bez priekšzināšanām par kino. Pēc lekciju kursa beigām skolotāji varēs palīdzēt saviem skolēniem orientēties kino pasaules ceļa zīmēs.
Tiešsaistes lekcijas papildinās ikmēneša klātienes pasākumi kinoteātrī, lai kopīgi baudītu filmas un patērzētu par aktualitātēm.
PASNIEDZĒJI
Mūsu pasniedzēji ir profesionāli kino praktiķi, pētnieki un lektori.
-
Daniela Zacmane
Kinokritiķe un Antuāna Duanela kino skolas programmas vadītāja
-
Dārta Ceriņa
Kinokritiķe, lektore un pētniece
-
Adriāna Roze
Kino režisore un publiciste
-
Dita Stalovska
Kino pētniece
Lekciju plāns skolotājiem tiešsaistē
Vārda “semiotika” izcelsme sengrieķu valodā tuvina to kino mākslai – tā nozīmē “zīmju pamanīšanu”. Tieši kino medijs nereti tiek dēvēts par tīru, semiotisku pieredzi, kurā skatītājs pārtop par šo “pamanītāju” – tas fiksē dažādas zīmes, to mijiedarbi un kombinācijas, piepeši pašai filmai kā kadru apkopojumam atklājoties kā neatkarīgai zīmju sistēmai. Kino māksla pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi semiotizāciju – tā ieguvusi “valodas” statusu, kas skatītājam ir bijusi iespēja apgūt kino kā "jaunu valodu”. Nodarbībā tiks apspriests, kāpēc ir svarīgi domāt par kino kā “valodu” vai tai līdzīgo.
Mūsu attiecības ar attēliem ir sarežģītas, ar vizuālajiem iespaidiem – vēl maldinošākas, intelektuāli jūtīgākas. Nenoliedzami cilvēka uztveri ietekmē vizuālā kultūra – to apliecina gan sociālo un kognitīvo zinātņu pētījumi, gan arī balstījusi filozofija, estētika un psiholoģija. Kino kā būtiska daļa no vizuālās un populārās kultūras izmanto, rada, stimulē un atkārto attēlus un reprezentācijas. Kino, ja par to domājam arī kā vizuālu tekstu, attēls (kadrs) spēj apstādināt stāstu, bet vienlaikus tas virknē kopumu (sekvenci, ainu, filmu) un arī mūsu uztveri.
Klasiskajā kino skatītājs ir “neredzamais novērotājs” – notikumi norisinās mūsu acu priekšā, taču savā ziņā bez mums, tas ir, mēs filmu vērojam no malas, mēs esam viszinošais novērotājs. Film noir, arī Eiropas jaunie viļņi ienes kino subjektivitāti. Vispirms jau parādās paņēmiens, kurās skatītājs pasauli redz “varoņa acīm”. Cita veida subjektivitāti nodemonstrē, piemēram, Žana Pola Belmondo varonis filmā “Trakais Pjero”, paziņojot, ka viņš skatās uz mums, skatītājiem. Objektīvais un subjektīvais skatpunkts ir gan estētiska, gan filozofiskas kategorija. To nošķīrums var palīdzēt skatīties ne tikai kino, bet arī būt vērīgam attiecībā uz savu skatīšanos.
“Zvaigžņu” fenomens ir cieši saistīts ar Holivudas studiju sistēmu – zvaigznes pievilināja filmu skatītājus un nodrošināja filmu popularitāti. Robežas starp slavenu aktieru profesionālo un privāto dzīvi saplūda. Uz ekrāna atveidotajiem tēliem “apstiprinājumu” skatītāji vēlējās redzēt aktieru dzīvēs un arī otrādāk – viņu raksturiem bija jāatspoguļojas filmās. Arī mūsdienās aizvien kino zvaigznes var būt kā paraugmodelis. Dokumentālajā filmā “Ko darītu Sofija Lorēna?” tās varone, vienkārša sieviete, stāsta, cik ļoti viņai grūtos brīžos dzīvē palīdzējis Lorēnas tēls. Vienlaikus jāpatur prātā kino pamatos esošā ilūzija.
Supermens, Betmens, Brīnumsieviete ir vieni no pazīstamākajiem komiksu tēliem, kuri atainoti kino. Šie un citi DC komiksu supervaroņi pieder tā sauktajai DC paplašinātajai pasaulei. Tās sākums uz ekrāniem nav tik gluds kā Marvel kino pasaulei, taču arī šeit ir notikumu laika līnija, kas attīstās DC komiksu filmu sērijā pēdējo septiņu gadu laikā. Kādas ir galvenās DC komiksu filmu iezīmes un tēli? Kādi ir DC franšīzes klupšanas akmeņi un izaicinājumi?
Esejas žanrs, kas balstās senā literārajā tradīcijā, ir nemainīgi aktuāla pamatskolas un vidusskolas mācību programmu sastāvdaļa. Esejas forma pastāv arī kinematogrāfā. Tās pamatprincips ir atklāta un aktīva autora klātbūtne, tāpēc esejas filmas tiek uzskatītas par intīmu, politisku un intelektuāli izaicinošu izpausmi kinematogrāfā. Lekcijā par kino esejām tiks iezīmēts literārais konteksts, formas ģenēzes process laika posmā no 1940. līdz 1960. gadam, kā arī raksturotas tēmas un stils.
Lekcijas skolotājiem norisināsies Zoom platformā reizi divās nedēļās, un tās būs pieejamas bez maksas jebkuram pedagogam vai izglītības iestādes pārstāvim. Aicinām pieteikties neatkarīgi no priekšzināšanām.