0

Duanela kino skola

2026. GADA JANVĀRIS – MAIJS

Pieteikties

Piesakies neatkarīgi no priekšzināšanām

NODARBĪBAS PIEAUGUŠAJIEM

Duanela kino skolā tiek uzņemti jauni dalībnieki pieaugušo grupās!

Lektorijs “5 režisori” piecās lekcijās iepazīstinās ar režisoriem, kuru darbi būtiski ietekmējuši kino attīstību un joprojām ir aktuāli. Katrs no viņiem ir pelnījis īpašu uzmanību un iedziļināšanos.

Aīda Lupino bija viena no pirmajām sievietēm–režisorēm Holivudā, kura neatkarīgā kino ietvaros drosmīgi pievērsās sociāli sarežģītām un līdz tam noklusētām tēmām. Šantala Akermane radikāli mainīja skatījumu uz sievietes ikdienas pieredzi un laika uztveri kino, savukārt Ingmars Bergmans kino pārvērta par telpu eksistenciālām drāmām par ticību, mīlestību un nāvi.

Neizbēgami jāiedziļinās arī Orsona Velsa daiļradē, kurš savā veidā pārrakstīja Holivudas kino valodu un priekšstatus par režisora autorību. Savukārt Latvijas kino kontekstā īpaša uzmanība tiks veltīta Aloizam Brenčam – izcilam detektīvžanra meistaram.

Laipni gaidīti visi interesenti, neatkarīgi no priekšzināšanām!

Pieteikumā lūgums norādīt, kuru grupu vēlaties apmeklēt.

Pasniedzēji

Mūsu pasniedzēji ir profesionāli kino praktiķi, pētnieki un lektori.

  • Daniela Zacmane  alt=

    Daniela Zacmane

    Kino kritiķe un Antuāna Duanela kino skolas programmas vadītāja

  • Dita Šķēle  alt=

    Dita Šķēle

    Kino pētniece

  • Dārta Ceriņa  alt=

    Dārta Ceriņa

    Kino kritiķe, lektore un pētniece

  • Ieva Augstkalna  alt=

    Ieva Augstkalna

    Kino kritiķe

Nodarbību plāns pieaugušajiem

    21. janvāris 18:30

    I grupa. Daniela Zacmane. AĪDA LUPINO

    Lekcija veltīta Aīdai Lupino (1918–1995) – britu izcelsmes Holivudas aktrisei, kura 20. gadsimta 40. – 50. gados kļuva par vienu no pirmajām sievietēm – režisorēm ASV studiju sistēmā. Lupino bija ļoti talantīga un daudzpusīga. Viņa bija gan aktrise, gan pati kā režisore veidoja un arī producēja filmas. Mūsdienās skatītājus ar skarbām tēmām pārsteidz Ketrīna Bigelova, taču Aīda Lupino jau pirms vairākām desmitgadēm bargās cenzūras laikā Holivudā ķērās pie filmām, kurās parādījās vardarbība, sociālā problemātika un upura skatpunkts. Lupino filmu vidū ir “Stopotājs”, “Vardarbība” un “Bigāmists”. Uz ekrāna aktrise izskatās kā dīva, bet dzīvē viņa bijusi  īsts “darba cilvēks”, un viņas darbi noteikti pelnījuši, lai tos zinātu. 

    28. janvāris 18:30

    II grupa. Daniela Zacmane. AĪDA LUPINO

    Lekcija veltīta Aīdai Lupino (1918–1995) – britu izcelsmes Holivudas aktrisei, kura 20. gadsimta 40. – 50. gados kļuva par vienu no pirmajām sievietēm – režisorēm ASV studiju sistēmā. Lupino bija ļoti talantīga un daudzpusīga. Viņa bija gan aktrise, gan pati kā režisore veidoja un arī producēja filmas. Mūsdienās skatītājus ar skarbām tēmām pārsteidz Ketrīna Bigelova, taču Aīda Lupino jau pirms vairākām desmitgadēm bargās cenzūras laikā Holivudā ķērās pie filmām, kurās parādījās vardarbība, sociālā problemātika un upura skatpunkts. Lupino filmu vidū ir “Stopotājs”, “Vardarbība” un “Bigāmists”. Uz ekrāna aktrise izskatās kā dīva, bet dzīvē viņa bijusi  īsts “darba cilvēks”, un viņas darbi noteikti pelnījuši, lai tos zinātu. 

    18. februāris 18:30

    I grupa. Dita Šķēle. ŠANTALA AKERMANE

    Beļģu režisores, scenāristes un vizuālās mākslinieces Šantalas Akermanes (1950 – 2015) savdabīgā daiļrade ir patiesi neatkārtojams notikums pasaules kino vēsturē. Viņu interesēja ikdienišķais un viss, kas atrodas ārpus redzamības, izteiksmības un viennozīmības rāmējuma – tukšas ielas, nenosakāmas ainavas un neievērotas dzīves. Radikalizējot kino modernistu paņēmienus, Akermanes radošo mantojumu raksturo bezkompromisa neizteiksmība – ļoti gari kadri, sižetiski nenozīmīgas ainas, atturīgi varoņi, turklāt absolūti autonoms elements, ja ne galvenais varonis viņas filmās ir tieši laiks un tā ritējums, brīži pirms, starp un pēc notikumiem. Taču tas, ka Akermanes filmās nekas nenotiek – tie ir māņi. Skatītājs var sajust, kā laiks burtiski iztek cauri ķermenim un tādējādi piedzīvot citādu kino pieredzi.
     

    25. februāris 18:30

    II grupa. Dita Šķēle. ŠANTALA AKERMANE

    Beļģu režisores, scenāristes un vizuālās mākslinieces Šantalas Akermanes (1950 – 2015) savdabīgā daiļrade ir patiesi neatkārtojams notikums pasaules kino vēsturē. Viņu interesēja ikdienišķais un viss, kas atrodas ārpus redzamības, izteiksmības un viennozīmības rāmējuma – tukšas ielas, nenosakāmas ainavas un neievērotas dzīves. Radikalizējot kino modernistu paņēmienus, Akermanes radošo mantojumu raksturo bezkompromisa neizteiksmība – ļoti gari kadri, sižetiski nenozīmīgas ainas, atturīgi varoņi, turklāt absolūti autonoms elements, ja ne galvenais varonis viņas filmās ir tieši laiks un tā ritējums, brīži pirms, starp un pēc notikumiem. Taču tas, ka Akermanes filmās nekas nenotiek – tie ir māņi. Skatītājs var sajust, kā laiks burtiski iztek cauri ķermenim un tādējādi piedzīvot citādu kino pieredzi.

    18. marts 18:30

    I grupa. Dārta Ceriņa. INGMARS BERGMANS

    Ingmaru Bergmanu (1918–2007) ir vienlaikus grūti un viegli izprast, jo viņa personīgā dzīve un radošais mantojums ir nedalāmi saistīti. Bergmans sākotnēji kļuva pazīstams kā teātra režisors, bet vēlāk nostiprināja sevi kā vienu no nozīmīgākajām zviedru kino personībām.Viņa filmogrāfijā ir gan simboliem un psihoanalīzei piesātināti darbi (Persona, Kliedzieni un čuksti), gan no atmiņām veidotas filmas (Zemeņu lauks, Fanija un Aleksandrs). Centrālā Bergmana tēma ir cilvēks – emocionāli kails, atsvešināts un meklējošs eksistenciālu piepildījumu. Režisors vairījās no teatrālisma, bet uzsvēra aktiera sejas nozīmi kino tuvplānā. Īpaši būtiska bija viņa sadarbība ar aktrisēm – Līvu Ulmani, Bibi un Harietu Andersonēm, Ingrīdu Tulinu u. c.

    25. marts 18:30

    II grupa. Dārta Ceriņa. INGMARS BERGMANS

    Ingmaru Bergmanu (1918–2007) ir vienlaikus grūti un viegli izprast, jo viņa personīgā dzīve un
    radošais mantojums ir nedalāmi saistīti. Bergmans sākotnēji kļuva pazīstams kā teātra režisors, bet vēlāk nostiprināja sevi kā vienu no nozīmīgākajām zviedru kino personībām.Viņa filmogrāfijā ir gan simboliem un psihoanalīzei piesātināti darbi (Persona, Kliedzieni un čuksti), gan no atmiņām veidotas filmas (Zemeņu lauks, Fanija un Aleksandrs). Centrālā Bergmana tēma ir cilvēks – emocionāli kails, atsvešināts un meklējošs eksistenciālu piepildījumu. Režisors vairījās no teatrālisma, bet uzsvēra aktiera sejas nozīmi kino tuvplānā. Īpaši būtiska bija viņa sadarbība ar aktrisēm – Līvu Ulmani, Bibi un Harietu Andersonēm, Ingrīdu Tulinu u. c.

    15. aprīlis 18:30

    I grupa. Daniela Zacmane. ORSONS VELSS

    Orsons Velss (1915–1985) bija režisors un aktieris, kurš savulaik satricināja mākslas pasauli. Viņš kļuva slavens ar radio lugu “Pasauļu karš”, kas bija tik pārliecinoša, ka klausītāji noticēja citplanētiešu iebrukumam. Ar savu pirmo filmu “Pilsonis Keins” Velss pārrakstīja kino noteikumus un radīja meistardarbu, ko joprojām uzskata par vienu no nozīmīgākajām filmām kino vēsturē. Velss bija drosmīgs, interesants un talantīgs, un tas nebūt nav maz.
     

    22. aprīlis 18:30

    II grupa. Daniela Zacmane. ORSONS VELSS

    Orsons Velss (1915–1985) bija režisors un aktieris, kurš savulaik satricināja mākslas pasauli. Viņš kļuva slavens ar radio lugu “Pasauļu karš”, kas bija tik pārliecinoša, ka klausītāji noticēja citplanētiešu iebrukumam. Ar savu pirmo filmu “Pilsonis Keins” Velss pārrakstīja kino noteikumus un radīja meistardarbu, ko joprojām uzskata par vienu no nozīmīgākajām filmām kino vēsturē. Velss bija drosmīgs, interesants un talantīgs, un tas nebūt nav maz.

    20. majs 18:30

    I grupa. Ieva Augstkalna. ALOIZS BRENČS

    Aloizs Brenčs zināms kā latviešu kinorežisors, kas savu vārdu padomju kino pasaulē kaldināja ar darbiem kriminālfilmu žanrā. 70. gados režisors gadu no gada uzņēma vismaz vienu kriminālfilmu gadā, kļūstot par šī žanra patronu ne tikai Rīgā, bet arī visā Padomju Savienībā. Savukārt plašāku vietējās auditorijas atzinību Brenčs ieguva 1981. gadā ar pirmo Rīgas kinostudijā tapušo seriālu “Ilgais ceļš kāpās”.  Interese par daudzsēriju filmu formātu un kriminālfilmu žanru apvienojās Brenča 80. gadu kulta filmā “Mirāža” (1983), kas atnesa slavu ne tikai filmas autoram, bet arī aktieriem – Mirdzai Martinsonei un Mārtiņam Vilsonam.
     

    27. maijs 18:30

    II grupa. Ieva Augstkalna. ALOIZS BRENČS

    Aloizs Brenčs zināms kā latviešu kinorežisors, kas savu vārdu padomju kino pasaulē kaldināja ar darbiem kriminālfilmu žanrā. 70. gados režisors gadu no gada uzņēma vismaz vienu kriminālfilmu gadā, kļūstot par šī žanra patronu ne tikai Rīgā, bet arī visā Padomju Savienībā. Savukārt plašāku vietējās auditorijas atzinību Brenčs ieguva 1981. gadā ar pirmo Rīgas kinostudijā tapušo seriālu “Ilgais ceļš kāpās”.  Interese par daudzsēriju filmu formātu un kriminālfilmu žanru apvienojās Brenča 80. gadu kulta filmā “Mirāža” (1983), kas atnesa slavu ne tikai filmas autoram, bet arī aktieriem – Mirdzai Martinsonei un Mārtiņam Vilsonam.

Abonementa cena uz visām nodarbībām pieaugušajiem ir 70,00 Eur

Aicinām pieteikties neatkarīgi no to priekšzināšanām.
Pieteikties kino skolai iespējams līdz 20. janvārim. Vietu skaits ierobežots.

Pieteikties

Repertuārs