Sapņi

Filmas režisore Nao Jošigai pēc mātes nāves zaudē garīgo un fizisko līdzsvaru. Viņa meklē patvērumu un mieru dzenbudistu templī, lai fiziski un garīgi pārdzīvotu sēras, kas viņu ir pārņēmušas un paralizējušas. Viņa mācās no jauna apzināt ēšanu, miegu un elpošanu, uztverot savu ķermeni un prātu kā “miesas maisu”. Iedvesmojoties no kustību meistara Mičizo Noguti vārdiem, viņa uztver ķermeni kā ādas maisu pilnu ar šķidrumu, kas var brīvi izplesties un sarauties un kurā peld kauli, orgāni un smadzenes. 

Filma piedzīvoja pasaules pirmizrādi šī gada Berlinālē, un tās nosaukums oriģinālvalodā - “Masayume” - ir japāņu vārds, kas nozīmē, ka tas, ko redzam sapnī, notiek reālajā dzīvē. Šī ideja caurvij šo hibrīd-dokumentāro filmu – tā ir kā sapņaina performanču, ģimenes fotogrāfiju un animāciju mozaīka, kas apcer tuvinieka zaudēšanu un ceļu uz savu brūču dziedēšanu.